Vai tu jebkad esi domājis, kāda ir Dieva loma tavā dzīvē, kādā konkrētā darbībā vai esošajā dzīves sezonā? Iespējams, kad domājam par Jēzu, tad šīs paralēles ir vieglāk savilkt, jo kādā brīdī Viņš ir ar uzsvaru kā tavs Glābējs, citā brīdī tavs Draugs, kādā situācijā Svētais Gars ir tavs Padomdevējs...
Bet es vēlos, lai tu apstājies un padomā par visiem tiem ikdienas dzīves periodiem, kad tu kalpo. Kad tu kalpo Dievam ar savu laiku, dāvanām un talantiem. Vai tas notiek draudzē, kādā nometnē, vai sociālā kalpošanā.
Jo pastāv bīstamība nostrigt vienā grāvī, kurā arī es pati esmu bijusi un iestrigusi, un kādu laiku tur pavadījusi. Īpaši tiem, kuri ir pilna laika kalpotāji, tā tendence ir, ka pie Dieva vēršas vairāk kā pie Dieva Bosa jeb Priekšnieka. Lielākoties tev ir saraksts priekšā, ar darāmajiem darbiem un attiecīgi jānovada Bībeles studija, kāda mazā grupa vai jebkāda cita garīga nodarbība, māmiņu klubiņš, vīru grupa, nedēļas nometnes programma, vai jāvada praktiskā kalpošanas komanda, kur jāsarūpē praktiskas lietas. Un tad pārsvarā mēs vēršamies pie Dieva kā pie Priekšnieka, Kunga jeb Bosa. Kungs palīdzi! Kungs gādā! Kungs dod īstos cilvēkus, lai mēs varētu kalpot! Kungs paver jaunas iespējas! Kungs nodrošini! Un vēl...
Nepārproti, viss ir kārtībā, ja to lūdzam. Tas nav pārmetums. Bet gan vēlos vērst mūsu uzmanību. Jā, Dievs ir Boss, Viņš ir mans Priekšnieks gan kā mācītājai, gan kalpošanas vadītājai un dažādās jomās. Bet tas grāvis, kurā mēs varam iestrigt ir tas, ka mēs Dieva vaigu, Viņa klātbūtni, savu lūgšanu dzīvi visu akcentējam tikai uz to, ko mums vajag, lai Dievs sakārto, izdara, piesūta, pieved. Attiecīgi, lai konkrētā kalpošana izdotos un sekmētos, un būtu augļi.
Bet tad paliek novārtā otra Dieva figūra jeb loma, kas būtībā ir Dievs kā Tēvs, Dievs kā Mīlnieks, kurš tevī ir trakoti iemīlējies (netici? Izlasi Bībelē Augsto dziesmu. Jo Jēzus taču ir mūsu Līgavainis, kurš gaida savu līgavu!) Dievs vēlas būt tavs Līgavainis.
Kāds ir tas balanss tavās attiecībās ar Dievu? Tavā lūgšanu dzīvē? Tavā Dieva vārda studēšanā? Tavā ikdienas solī? Cik daudz tu meklē Dieva tuvumu personīgi? Nevis tādēļ, ka tev būs kāds kalpošanas pienākums - jādalās ar Vārdu, jāvada nodarbība, jādara kaut kas. Bet tādēļ, ka vēlies vairāk iepazīt Dieva raksturu, iepazīt Viņa sirdi un augt Kristus līdzībā.
Ka tu velti laiku šīm attiecībām nevis tāpēc, lai tu dalītos, būtu gatavs, bet gan tādēļ, ka vēlies saņemt pats personīgi.
Atceros vienu sarunu ar kādu māsu Kristū, kura teica, bet to, ko Dievs viņai atklāj personīgi, viņa paver plašumā un svētdienā dalās svētrunā. Es kādu laiku par to domāju un nevarēju pilnībā piekrist. Doma jau ir laba. Bet manī iekšā tāds liepājnieces spīts ieslēdzās un paudu viedokli, ka es vēlos, lai Dievs man personīgi kaut ko atklāj, tikai man, kas man nav jāsludina draudzei vai jebkur citur kādā kalpošanā. Es vēlos personīgi, man Guntai, ko Dievs vēlas man šodien atklāt, par ko mudina domāt šajā nedēļā vai izmeklēt man savu sirdi, prātu, dvēseli kādā tēmā un caur to stiprināt manu garu.
Vasara parasti ir samērā aktīva kalpošanas sezona, vismaz pēc manas pieredzes. Daudziem varbūt tas lielais atvaļinājuma laiks, bet tie, kuriem sirdī ir vasaras nometnes, retrīti un konferences, tad vasara ir ļoti spilgta sezona, kad viss notiek pilnā jaudā.
Domājot par rudeni, par draudžu kalpošanu atsākšanos un jaunu kalpošanu iesākšanu, es vēlos mūs katru ikvienu aicināt pievērst uzmanību šim līdzsvaram starp to, kad tu vērsies pie Dieva kā Bosa un kad tu vērsies pie Dieva kā Tēva. Lai svarīgākais vienmēr paliek svarīgs, jo Jēzus uzlūkos mūsu sirdis caur personīgajām attiecībām ar trīsvienīgo Dievu, nevis to, ko Viņa Vārdā esam paveikuši.
“Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.
Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?
Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” /Mat.7:21-23/
Dieva darbs ir ļoti svarīgs, bet tas nevar būt primārais. Primārās ir tavas attiecības ar Dievu caur Jēzu. Lai nonākot savas dzīves izskaņā, Jēzus nesaka, ka tevi nepazīst un tev nav jāuzskaita kā esi kalpojis un ko esi darījis. Jo visas sarunas, visas lūgšanas bija par kalpošanu, vajadzībām un iztrūka personīgā sirds kratīšana un sirds iepazīšana.
Lai mums svētīga jaunā kalpošanas sezona.
