Divi mācekļi dodas prom no Jeruzālemes, prom no vietas, kur sabruka viņu cerības. Viņu sirdīs ir rūgtums, un izskan vārdi: “Bet mēs cerējām…” (Lk 24:21). Šie vārdi ir pazīstami arī mums - tie izsaka vilšanos, zaudējumu un sāpes, kuras katrs cilvēks kādreiz nes savā sirdī. Mācekļi dodas pa šo ceļu uz Emavu prom no cerības, kas tiem šķiet mirusi. Tomēr tieši šajā ceļā viņiem pievienojas Jēzus. Viņi Jēzu neatpazīst, viņi negaida brīnumu, viņi pat necer uz izmaiņām, bet tomēr Jēzus nāk. Arī mūsu dzīvēs Dievs nāk klāt nevis tad, kad mēs esam stipri, bet tad, kad esam salūzuši. Viņš ir klātesošs tieši tur, kur sāp, pat tad, ja mēs to tajā brīdī neredzam.
Lūkas evaņģēlijā 24. nodaļas 22 pantā ir kāds vārds - “izbiedēja” vai “pārsteidza”. Tomēr tās nav bailes, bet svēts satricinājums - brīdis, kad cilvēks sastopas ar Dieva realitāti, kas ir lielāka par cilvēka saprašanu. Tieši tā jūtas mācekļi, dzirdot ziņu par tukšo kapu.
Emavas stāsts sasniedz kulmināciju brīdī, kad Jēzus lauza maizi. Tad mācekļu acis atveras. Tas ir brīdis, kad Dievs kļūst redzams, kad sirds saprot un ticība atdzimst. Daudzi cilvēki piedzīvo līdzīgus mirkļus, kad pēkšņi viss kļūst skaidrs, un sirds sāk degt.
Kad cerība atgriežas, mācekļi vairs nevar palikt tur, kur bija aizgājuši. Viņi steidzas atpakaļ uz Jeruzālemi. Tieši cerība ir tā, kas viņus ved atpakaļ pie cilvēkiem, pie kopības, pie draudzes. Viņu vārdi “mēs cerējām” pārvēršas par “mūsu sirds dega”. Un tieši tur slēpjas ticības būtība - nevis visu saprast, bet uzticēties. Arī mūsu dzīvē ir šādas dienas. Dienas, kad Dievs mūs pārsteidz. Dienas, kad sirds atkal sāk degt. Dienas, kad acis atveras. Dienas, kad mēs saprotam: Jēzus ir bijis ar mums visu laiku.
“Tajā pašā dienā…” nav tikai stāsts par pagātnes notikumiem, tā ir realitāte, ko Dievs piedāvā arī šodien - tieši tur, kur mēs ejam savu Emavas ceļu. Dievs nāk mums līdzās, runā uz mums caur Savu Dzīvo vārdu, caur situācijām un cilvēkiem, Viņš atver acis un iededz cerību. Un šī diena var kļūt par dienu, kas maina visu.
(Rakstu vieta no Lūkas evaņģēlija 24:13-35)
LAMB Mātras draudzes mācītāja
Laine Guzlēna
